Īsā atbilde
Uz iekārtām uzstāda sensorus, kas mēra, piemēram, darba laiku, strāvu, temperatūru, vibrāciju vai saražoto daudzumu. Dati tiek nosūtīti uz sistēmu, kur ir redzamas dīkstāves, noslodze un novirzes, un tiek sūtīti brīdinājumi. Ar laiku datus var izmantot bojājumu prognozēšanai.
Ko var mērīt
- Darba laiks un dīkstāves — vai iekārta strādā un cik ilgi.
- Strāvas patēriņš — noslodze un neparasta uzvedība.
- Temperatūra un vibrācija — agrīnas bojājumu pazīmes.
- Saražotais daudzums un brāķis.
- Vides apstākļi — temperatūra un mitrums telpās vai noliktavā.
Kā tas strādā
- Sensori pie iekārtām — bieži tos var pievienot arī vecām iekārtām bez to pārbūves.
- Datu pārsūtīšana uz mākoni vai serveri.
- Informācijas panelis — iekārtu stāvoklis reāllaikā.
- Brīdinājumi — ja iekārta apstājas vai rādītājs pārsniedz robežu.
- Analīze — tendences, efektivitāte, plānotā apkope.
Nākamais solis — prognozes
Kad ir uzkrāti dati, ar mašīnmācīšanos var prognozēt, kad iekārtai, visticamāk, vajadzēs apkopi. Bet sāciet ar vienkāršāko — redzamību un brīdinājumiem. Plašāk par ražošanu: kā automatizēt ražošanu.